Mehndi māksla („mehndi” hindu un urdu valodā nozīmē „māksla”) tā ir sena tradīcija, kura nāk no daudzām senām kultūrām, kuru aizsākums meklējams apmēram 5000 senā pagātnē. Arābu valstīs sākotnēji hennu izmantoja kā atvēsināšanās līdzekli no tuksnešu svelmes, jo hennas spēju atvēsināt ādu, cilvēki izmantoja iemērcot rokas un kājas pastā, kas izgatavota no hennas lapām. Tik ilgi, kamēr hennas pasta atradās uz ādas tie juta dzesēšanas īpašības. Un tikai tad šī krāsviela plaukstu un pēdu izdaiļošanai tika atvesta uz Indiju. Cilvēki jau kopš seniem laikiem savu ķermeni ir izdaiļojuši ar dažādiem ornamentiem un rotājumiem. Zīmējumi ar hennu bija pazīstami arī Senajā Babilonijā, Asīrija, Mezopotāmijā, Senajā Grieķijā un diženajā Romas impērijā. Hennas zīmējumi kalpoja ne tikai kā izsmalcināts rotājums, bet arī kā savdabīgs talismans, cilvēki tiem piedēvēja maģiskas un aizsargājošas īpašības. Šobrīd visvairāk mehndi māksla ir izplatīta tieši Indijā, bet to joprojām kā neatņemamu kultūras sastāvdaļu praktizē arī citur - Pakistānā, Dienvidāfrikas reģionā un Tuvajos Austrumos.